Islāma kalendārs

Islāma kalendārs, musulmaņu kalendārs, jeb Hidžrī kalendārs (arābu valodā: التقويم الهجري [al-takui:m al-hiʒri:]) tiek lietots vairākās musulmaņu apdzīvotajās valstīs un ar tā palīdzību musulmaņi nosaka islāma reliģisko svētku un piemiņas dienas. Islāma kalendāra gads ir 12 lunārie mēneši un tajā ir aptuveni 354 dienas. Lunārais gads ir par 11 dienām īsāks nekā saules gads, kuru lieto par pamatu Gregora kalendāram. Islāma kalendāra gadus sauc par hidžras gadiem, jo tos skaita no gada, kad Muhameds pārcēlās no Mekas uz Medinu un arābu vārds hidžra nozīmē pārcelšanos.

Gadu skaitīšana

Saskaņā ar islāma uzskatiem, Aksumas (Etiopija) kristiešu valdnieks Abraha ar savu armiju, kurā bijuši daži ziloņi, centās iznīcināt Kābu. Uzbrukums neizdevās un šim gadam deva ziloņa vārdu saskaņā ar tā laika tradīciju, jo gadus sauca nozīmīgu notikumu vai lietu vārdā. Šajā gadā arī piedzima Muhameds. Liela daļa musulmaņu uzskata, ka šis gads sakrīt ar rietumu 570. gadu, bet citi uzskata, ka tas bija 571. gads. 638. gadā (islāma kalendāra 17. gads), otrais kalifs Omars ieviesa jaunu gadu skaitīšanas sākumu – no hidžras. Islāma kalendāra pirmā mēneša pirmā diena (1. muharams), pēc tam, kad tika pārrēķināts laiks, pielīdzinot garos gadus pārējiem, sakrita ar rietumu 622. gada 16. jūliju.

Mēneši

Vienā mēnesī skaita 29 vai 30 dienas asinhronā secībā. Agrāk pirmo mēneša dienu (diena sākas ar saulrietu), noteica, ja uzreiz pēc saulrieta bija redzams augoša jauna mēness sirpis (hilāl). Ja pēc 29. dienas hilāl nebija redzams (tā redzamību traucēja mākoņi vai debesis bija vēl pārāk gaišas), tad attiecīgajā mēnesī tika skaitīta arī 30. diena. Mēness sirpi vēroja musulmaņu vadoņu priekšā zvērinātas uzticības personas. Šī tradīcija rosināja musulmaņu vadoņus vairāk pievērsties astronomijas pētniecībai un tādēļ islāms šajā zinātnē bija progresējis vairākus gadsimtus priekšā citām pasaules kultūrām.

Atsevišķās islāma valstīs joprojām ievēro šādu laika skaitīšanas kārtību. Piemēram, Malaizijā un Indonēzijā lunārā diena sākas, kad mēness riet uzreiz pēc saules, bet Ēģiptē mēnesis sākas līdz ar saulrietu, kad mēness norietējis ne ilgāk kā piecu minūšu laikā pēc saules.

Saūda Arābijā lieto oficiālo Umm al-kuras kalendāru, kura pamatā ir cita pirmās mēneša dienas noteikšanas metode. Līdz islāma kalendāra 1420. gadam (līdz 1999. gada 18. aprīlim) pastāvēja kārtība, ka, ja mēness laiks Rijādā bija vismaz 12 stundas, tad diena, kas beigsies ar mēness rietu, ir pirmā mēneša diena. Tā rezultātā Saūda Arābijā kalendārs atšķīrās no citām islāma valstīm pat par divām dienām un, tā kā Meka atrodas Saūda Arābijā, šādas atšķirības ļoti ietekmēja citu valstu musulmaņu svētceļojuma plānus. Islāma kalendāra 1380. gados (1970. gados), vairākās musulmaņu valstīs ramadāns beidzās vienā pēc otras, četras dienas pēc kārtas un tādēļ kopš 1420. gada tika ieviesta vienota sistēma un Saūda Arābijas kalendāru izmanto tikai oficiāli. Kopš 1419. gada (1998./'99.) Saūda Arābijas valdība izveidojusi vairākas hilāl novērošanas komisijas, kuru uzdevums ieraudzīt katra mēneša sākumā mēness sirpi.

Sakarā ar to, ka tālāk uz rietumiem mēness riet vēlāk par sauli, musulmaņi islāma svētkus svin ātrāk nekā viņu līdzgaitnieki austrumu valstīs.

Atzīmējamās dienas

* 1. muharams (Jaungada diena);
* 10. muharams (Ašūras diena, imama Huseina ibn Alī mocību piemiņas diena);
* 12. otrais rabī (Milad un-nabi sunnītiem);
* 17. otrais rabī (Milad un-nabi šiītiem);
* 27. radžabs (Isra un Miradž);
* 15. šabans (Šab-e-braat);
* 1. ramadāns (pirmā gavēņa diena);
* 21. ramadāns (imama Ali ibn Abitaliba nāves diena);
* 27. ramadāns (Nuzuls al-kurans) (17. ramadāns Malaizijā);
* 10 ramadāna pēdējās dienas, kurās var arī būt Lajlats al-kadrs
* 1. šauvals (Eid ul-fitrs);
* 8.–10. du al-hidžā (pārcelšanās uz Meku);
* 10. 10 du al-hidžā (Eid ul-ada).