Paziņo "Pirelli" Kalendāra 2010 saņēmēju vārdus Latvijā

Latvijas kompānija Latakko, kas ir Itālijas koncerna Pirelli pārstāvis, sākusi izsūtīt jauno, pēc kārtas 37. slavenā Pirelli Kalendāra izdevumu tā saņēmējiem Latvijā. Šoreiz izdevuma kopējā tirāža ir aptuveni 20 tūkstoši eksemplāru, no kuriem tikai 30 nogādāti Rīgā. Starp personām, kurām tiks dāvināts Pirelli Kalendārs 2010*, ir Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers, maestro Raimonds Pauls**, teātra režisors Alvis Hermanis, hokejists Sandis Ozoliņš, dziedātāja Laima Vaikule. Pavisam pasaulē slavenākā kalendāra saņēmēju sarakstā Latvijā ir 28 cilvēki. Tradicionāli tie pārstāv divas minikopienas: personas, kuru sasniegumi un pūliņi visdažādākajās jomās (sports, kultūra, bizness, sabiedriskā dzīve) tikuši pamanīti un novērtēti pēc nopelniem, plus “Pirelli draugi”, Latakko partneri un klienti.


Savu Pirelli Kalendāra fundamentālās idejas – sieviete un tās skaistums – iemiesojumu 2010. gadā sniedzis amerikāņu fotogrāfs Terijs Ričardsons (Terri Richardson), slavens «neciešamais bērns» (enfant terrible), kurš pazīstams ar provokatīvo un izaicinošo stilu. 30 fotogrāfiju sērijā Terijs Ričardsons atgriežas pie rotaļīgas, nevainīgas erotikas. Caur objektīvu viņš atkailina fantāzijas, provocē, taču dara to ar izsmalcinātu vienkāršību, uzsverot sievišķību. Viņš mums rāda sievieti, kura valdzina ar savu dabiskumu, rotaļājas ar stereotipiem, sagraujot tos, ironizē par vienīgo plīvuru, kas sedz viņas kailumu. (Sīkāks Pirelli Kalendāra 2010* koncepcijas apraksts un īsa Terija Ričardsona biogrāfija ir preses relīzes beigās.)

«Jau septīto gadu pēc kārtas, pateicoties partneriem no Pirelli, mums ir iespēja dzīvajā iepazīstināt ar jauno Pirelli Kalendāru un pasniegt to kā dāvanu daudziem cienījamiem cilvēkiem. Katru reizi kandidātu saraksts ir daudz lielāks nekā pieejamais kalendāru skaits, un tāpēc izdarīt galīgo izvēli (lai arī subjektīvu) ir patiesi grūti. Patīkami atzīmēt, ka starp jaunajiem šī lieliskā izdevuma saņēmējiem ir daudzi cilvēki, kuri ar savu darbu un panākumiem ir padarījuši Latvijas vārdu pazīstamu pasaulē,» uzsvēra kompānijas Latakko direktors un īpašnieks Jevgēnijs Kopilkovs. «Pats Pirelli Kalendārs 2010 ir izdevies tīrs, ļoti dabisks. Lai pilnīgāk uztvertu šī kalendāra garu, sajustu tā emocijas, ļoti iesaku paskatīties filmas fragmentus par fotografēšanas norisi Brazīlijā. Tad Terija Ričardsona uzņemtās fotogrāfijas tiek uztvertas pavisam citādāk. Video var noskatīties mūsu lapā www.pkp.lv.»

Pirelli Kalendārs 2010 tiks dāvināts arī bobslejistam Jānim Miņinam un basketbolistei Anetei Jēkabsonei-Žogotai (2009. gada labākie sportisti), leģendārajam šķēpmetējam Jānim Lūsim, pagājušā gada labākajam aktierim Vilim Daudziņam un labākajai aktrisei Dacei Bonātei, uzņēmējiem Jurim Biķim, Aleksandram Milovam, Aivaram Žimantam, Sergejam Zaharjinam, Lottei Tīsenkopfai; aktrisei un sabiedriskajai darbiniecei Katrīnai Pasternakai, kā arī kompānijas Latakko darījumu partneriem.

Kalendārā parādās vienpadsmit modeles: Ketrina Makneila (Catherine McNeil), Ebija Lī Keršova (Abbey Lee Kershaw) un Miranda Kerra (Miranda Kerr) no Austrālijas, Eniko Mihalika (Eniko Mihalik) no Ungārijas, Marlo Horsta (Marloes Horst) no Nīderlandes, Lilija Koula (Lily Cole), Deizija Lova (Daisy Lowe) un Rozija Hantingtone-Vaitlija (Rosie Huntington-Whiteley) no Lielbritānijas, Georgina Stojiļkoviča (Georgina Stojiljkovic) no Serbijas un divas brazīlietes: Greisija Karvalo (Gracie Carvalho) un Ana Beatriša Barrosa (Ana Beatriz Barros).

Kompānija Latakko ir lielākās Pirelli Kalendāru kolekcijas īpašnieks Latvijā — tie ir jau 13 retā fotomākslas darba izdevumi.

* Pirelli Kalendārs nenonāk tirdzniecībā, bet tiek tikai dāvināts. Ik gadu to pasniedz karalisko ģimeņu locekļiem, daudziem valstu vadītājiem un citām augstu stāvošām personām.

** Vēl 2003. gadā kompānija Latakko ieviesa tradīciju - vienu Pirelli Kalendāra eksemplāru dāvināt mūsu valsts vadītājam. Savukārt no pagājušā gada kompānija pieņēma lēmumu katru jaunā kalendāra izdevumu dāvināt arī komponistam R.Paulam.

Pirelli Kalendāra īpašnieki Latvijā

Laika posmā no 2003. līdz 2009. gadam Pirelli kalendāru saņēmuši - Latvijas eksprezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga, maestro Raimonds Pauls, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, starptautiskā kinofestivāla „Arsenāls” prezidents Augusts Sukuts, dziedātājas Marija Naumova-Bullīte un Margarita Vilcāne, grupas Prāta Vētra un Cosmos, dziedātājs Intars Busulis, sportisti Māris Verpakovskis, Vsevolods Zeļonijs, Raimonds Bergmanis, Viktors Ščerbatihs, Jeļena Prokopčuka, Aleksandrs Starkovs, Vadims Vasiļevskis, Jevgeņijs Saproņenko, Māris Štrombergs, Ainārs Kovaļs, Aigars Apinis, Edgars Bergs, Ernests Gulbis, Jānis Vinters; režisors Jānis Streičs, aktrises Lilita Ozoliņa un Rēzija Kalniņa, aktieris Jakovs Rafalsons, uzņēmēji Māris Gailis, Vitālijs Gavrilovs, Rafails Deifts, Zane Bērziņa, Jevgēņijs Gombergs, Jānis Bērziņš; arhitekte Zaiga Gaile, modes māksliniece Šeila, reklāmas speciālists Ēriks Stendzenieks, žurnālists Jānis Domburs, fotogrāfs Valts Kleins, bijušais Itālijas vēstnieks Latvijā Ferdinando Dzedza (V.E.Ferdinando Zezza) un citas sabiedrībā pazīstamas personas.


No Pirelli kalendāra vēstures

Pasaulslavenā Pirelli kalendāra pirmais starptautiskais numurs pasauli ieraudzīja 1964.gadā. Tā autors bija fotogrāfs Roberts Frīmens, kurš strādāja ar rokgrupu The Beatles, un redaktors – Dereks Forsaits. Kalendāra izdošanas ideja pieder autoriepu ražošanas koncerna Pirelli britu filiālei – kompānija Pirelli UK Limited. Tā pasauli ieraudzīja izsmalcināts, ekskluzīvs izdevums, kura mākslinieciskā un kultūras vērtība neaprobežojas tikai ar modes un skaistuma pasauli. Pirelli kalendārā redzamās sava laika populārāko meistaru fotogrāfijas ir liecība par vairāk kā četrdesmit gadu laikā notikušām pārmaiņām, tās nereti prognozējušas sociālās tendences un vienmēr akcentējušas sievietes lomu mūsdienu sabiedrībā.

Pirelli kalendāra vēsturi var iedalīt trīs etapos:

Pirmais posms ilga no 1964. līdz 1974.gadam, pēc tam kalendārs vairs netika izdots veselus deviņus gadus. Šādu lēmumu spieda pieņemt ekonomiskā lejupslīde, par kuras iemeslu kļuva 1973.gada arābu valstu un Izraēlas bruņotais konflikts un tam sekojošā naftas krīze. „Klusuma periodā” daudzas kompānijas centās atkārtot ideju – radās liels daudzums imitāciju un reizēm tās bija pat ļoti sliktas kvalitātes.

Otrās desmitgades laikā - no 1984. līdz 1994.gadam – slavenā kalendāra izdošana tika atjaunota un tas atkal sāka gūt panākumus.

Trešais posms turpinās kopš 1994.gada līdz pat šim laikam. Jaunajā – XXI – gadsimtā kalendārs ir kļuvis par īstu kulta objektu, nosakot fotomākslas attīstības tendences.

Pirelli kalendāra izdošanu uzskata par spilgtu kultūras notikumu, un katru gadu sabiedrība nepacietīgi gaida jauno fotomākslas meistardarbu, kurā var redzēt visskaistākās sievietes visslavenāko fotogrāfu vislabākajos attēlos.

Kalendāra pamattēma vienmēr ir bijusi sieviešu ķermeņa skaistums. Viss pārējais - fotogrāfa fantāzija. Pagājušā gadsimta 90.gadu vidū tika noformulēts kalendāra kā atsevišķa fotomākslas žanra galīgais standarts: meitenes var būt slavenas vai vēl nepazīstamas, attēlos viņas var parādīties kailas, bet kailumu var arī kautrīgi piesegt, fotografēšana var notikt tiklab eksotiskās vietās, kā garlaicīgā Ņujorkas studijā, taču fotogrāfam vienmēr ir jābūt diženam. Vispāratzīti diženam. Pasaulē tādu nav daudz, tāpēc Pirelli fotogrāfu loks ir ļoti šaurs. Tagad iekļūt tajā faktiski nav iespējams, un fotogrāfu vārdi bieži vien atkārtojas. Starp citu, pastāv arī tā sauktais „Pirelli klubs” - neoficiāli šādi sauc izredzēto fotogrāfu savienību, kuriem ir piedāvāts fotografēt kalendāram vairāk par vienu reizi.

Būt iemūžinātam Pirelli kalendārā ir tikpat prestiži kā nokļūt žurnāla Vogue lappusēs. Dažādos gados kalendāram ir pozējušas pasaulslavenās modeles un aktrises: Naomi Kembela, Sindija Krouforde, Eva Hercigova, Letīcija Kāsta, Helēna Kristinsena, Kārena Alesande, Keita Mosa, Karolina Kurkova, Natālija Vodjanova, Mila Jovoviča, Kristija Tērlingtone, Nadja Auermane, Kristija Haima, Sudānas princese Imana un daudzas, daudzas citas.

Kaut gan Pirelli koncerns nekad nav laidis kalendāru pārdošanā, tomēr kolekcionāru un cienītāju aprindās ir izveidojies stihisks tirgus, kur izdevumu var iegādāties vai apmainīt. Atkarībā no izlaiduma gada fotogrāfa un saglabāšanās stāvokļa cenas sasniedz pat desmit tūkstošus eiro. Daudzus gadus The Sunday Times lappusēs eksistē sava veida birža, kuras ietvaros tiek noteiktas cenas reti sastopamiem izdevumiem.
Papildu informācija:
Ļevs Fainveics, sabiedrisko attiecību konsultants
tel.: 67045835, 29538469, el. pasts: lev@rezonanseplus.lv

Par Pirelli Kalendāra 2010 koncepciju un tā fotogrāfu Teriju Ričardsonu

Kalendārs 2010 atgriežas atpakaļ dabiskuma atmosfērā - pie 60. un 70. gadu tēlu nesamākslotības. Tā ir acīmredzama cieņas izrādīšana pirmajiem Kalendāriem, alūzija par Roberta Frīmana (Robert Freeman) (1964. gads), Braiana Dafija (Brian Duffy) (1965. gads) un Harija Pečinoti (Harry Peccinotti) (1968. un 1969. gads) pirmajiem izdevumiem. Terijs Ričardsons, tāpat kā viņa slavenie priekšgājēji, izraudzījies vienkāršas fotogrāfijas bez retušas, kur dabiskums dominē pār tehniku un kļūst par atslēgu uz šodienas modes mākslīgās pārmērības nostumšanas ēnā, sievietes būtības atkailināšanu.

Gailis, zobens, ūdens tērces un vecas riepas kļūst par interpunkcijas zīmēm, kas nosaka Ričardsona stāsta ritmu un harmoniju. Šeit popārta detaļas, kas iedvesmoja dažus nedaudz agrākus Kalendāra izdevumus, saplūst ar šim amerikāņu fotogrāfam tipisko erotiku, erotiku, kura Kalendārā 2010 izpaužas tikai viegli, caur alūzijām, kuras Ričardsons izmanto, lai pasmietos par tradicionālo, piešķirot aizliegtajam formu un jutekliskumu.

Bijušais māksas vēstures pasniedzējs Salento universitātē Leči un Tor Vergata universitātē Romā Frančesko Negri Arnoldi (Francesco Negri Arnoldi) uzskata, ka šis kalendārs ir izpildīts popārta stilā. Viņš to definē kā «absolūti jaunu ar savu atgriešanos pagātnē; pilnīgi oriģinālu ar savu vienotību ar tradīcijām, un spējīgu no jauna atklāt dabiskas sievišķības burvību». Atgriežoties pie popārta, fotogrāfs izmanto ikonogrāfisku valodu, kas pilnīgi un skaidri izsaka lietu būtību, kura saprotama visiem un ir tikai ikdienības samaitāta.

2010. gada izdevums ir tīra ekspresija, bet Terijs Ričardsons — tās skaidrotājs: viņš attēlo figūras bez liekiem rotājumiem, ārpus modes tendenču diktētiem sarežģītiem mākslīgiem kontekstiem. Fotogrāfijās nav efektīgu fonu, trūkst kompozīcijas tās tradicionālajā izpratnē, un tieši šī uzkrītošā fotogrāfa nemākslotība ļauj viņam koncentrēties uz pašu galveno.

«Fotogrāfa dižums,» saka Ričardsons, «ir prasmē notvert mirkli, tāpēc es bildēju bez papildu aprīkojuma un bez asistentiem.»

«Mana tehnika ir tehnikas neesamība: objektīvs ir mana acs, mans talants, mana spēja tvert patiesības brīžus, lai arī kādi tie būtu, attēla leņķis, krāsas, gaismas, ainavas izmantošana — tie vienmēr ir bijuši manas fotomākslas svarīgākie aspekti.»

Par Teriju Ričardsonu

Terijs Ričardsons ir pasaules slavenība, kā arī viens no savas paudzes visaktīvāk strādājošajiem un pārliecinošākajiem fotogrāfiem. Viņš ir slavens ar neizskaidrojamu spēju atklāt jebkura viņa objektīva priekšā nonākušā cilvēka būtību. Ričardsona izpildījums vienlaikus ir humoristisks, traģisks, bieži vien brīnišķīgs un vienmēr provokatīvs.

Ņujorkā dzimušais un Holivudā augušais Terijs sāka apkārt notiekošo fotografēt mācību laikā vidussskolā Holivudā un piedaloties pankroka grupā. Kopš tā laika viņš nav pārstājis uzņemt. Terijs uzņēmis reklāmas kampaņas tādām kompānijām kā Gucci, Sisley, Miu Miu, Chloe, viņa fotogrāfijas parādījušās uz tādu žurnālu kā franču Vogue, britu Vogue, i-D, GQ, Harper's Bazaar un Purple vākiem. Starp sejām, kas nokļuvušas viņa fotokameras objektīvā, ir tādas personas kā Deniels Dejs Luiss (Daniel Day Lewis), Leonardo di Kaprio (Leonardo DiCaprio), Vinsents Gallo (Vincent Gallo), Toms Fords (Tom Ford), Jay Z, Kanje Vests (Kanye West), Džonijs Noksvils (Johnny Knoxville), Karls Lāgerfelds (Karl Lagerfeld), Farels Viljamss (Pharell Williams) un daudzi citi.

Terija darbi bijuši daudzskaitlīgu izstāžu objekti visā pasaulē, viņš publicējis virkni grāmatu, sākot ar «Histēriskais glamūrs» (Hysteric Glamour) 1998.gadā līdz pēdējam darbam, izdevniecības «Taschen” retrospektīvai “Terija Pasaules 25.gadadienas izdevums (Terryworld 25th Anniversary Edition).

Terija darbība aptver lielu daudzumu žanru: viņš uzņēmis mūzikas klipus un komercvideo, bet pašlaik strādā pie savas pirmās mākslas filmas.

Taču neatkarīgi no žanra Terijs Ričardsons vienmēr apliecina savu patiesi amerikānisko stilu.

Nav komentāru: