Cikliskie kalendāri

Visas kalendārās sistēmas izriet no astronomiskajiem cikliem. Senēģiptiešu, ķeltu, maiju un tolteku kalendāri tika radīti ar mērķi – sinhronizēt mikrokosmā un Makrokosmā notiekošos procesus. Maksimāli pielāgot cilvēku dzīves ritmu, kosmosā ritošajiem cikliem. Par šo kalendāru atskaites punktiem kalpoja Saules sistēmas planētu (visupirmāmkārtām Zemes) periodi. Visas laika atskaites sistēmas ir cieši saistītas ar astroloģiju (ar Heliocentrisko astroloģiju). Jo Saule, nevis Zeme, ir patiesais sistēmas centrs. Pati Saule savukārt iekļaujas citas, bezgala lielākas sistēmas ietvaros, kuras centrs HUNAB – KU griež ap sevi visu Galaktiku. Zeme ir mūsu atskaites punkts, jo uz tās mēs atrodamies patreiz (šajā dzīvē ).

Ņemot vērā, ka visi Kosmiskie cikli atkārtojas noteiktos laika intervālos, tos var atainot ar ciklisko kalendāru palīdzību (līdz laikam, kad varu pār Veco pasauli iekaroja romieši, tādu izmantoja gandrīz visos seno kultūru reģionos). Praktiski, Cikliskais kalendārs ir vienīgais reālais mantojums, ko mēs saņēmām no Atlantu civilizācijas. Tajā bija ietvertas, gan zināšanas par Saules sistēmas uzbūvi, gan atslēgas kosmosa harmonijas viļņu un cilvēka bioritmu sinhronizācijai. Kalendāra apļu spirāli, varētu nodēvēt par nabas saiti, kas vienoja Zemi ar kosmosu. Vēstures gaitā, tā tika barbariski pārcirsta un aizvietota ar surogātu (līnijas tipa kalendāru, kurā no patiesajām vietām aizslīdējuši pat gadu sākumpunkti). Īsto dienu skaitu mūsdienu kalendārā saglabājis tikai Februāra mēnesis. Tas apdalītais, kuram Romas imperators Augusts atņēma dienas, lai pieliktu savā vārdā nosauktajam mēnesim. Šis ķeizars nekādi nevarēja pārdzīvot, ka viņa priekšteča Gaja Jūlija Cēzara vārdā nosauktais mēnesis, sanāk par dienu garāks. Pēc šī kalendāra, kuru izveidojusi cilvēku muļķība un modificējusi lepnība – mēs dzīvojam vēl šobaltdien. Ir grūti sasniegt gara un miesas harmonija, kad apziņai vardarbīgi uzspiests nedabisks, mākslīgi izveidots laika ritms.

Tieši tādēļ sāksim ar Sākumu. Ar Zemes gadu, kas ir viens riņķis ap Sauli jeb 365,24… Zemes apgriezieni ap savu asi. Zemes orbītā eksistē 4 atskaites punkti – ziemas (Saule dienvidos), pavasara (Saule austrumos), vasaras (Saule ziemeļos) un rudens (Saule rietumos) saulgrieži. Ķeltu krusts simboliski attaino pašu ZEMI.
CIKLISKAIS KALENDĀRS (excel fail) – šeit varat atrast savu dzimšanas Mēness fāzi, nedēļas dienu, Mēness dienu un Mēness Zodiaka zīmi.

Enerģija plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, un pārvēršas matērijā. Laiks plūst no austrumiem uz rietumiem, un iegūst telpiskumu. Šo līniju krustpunktā veidojas Fiziskā Pasaule. Te ir Nekurienes vidus – šeit un tagad.
Visos cikliskajos kalendāros tika izmantots viens no 2 atskaites punktiem. Ziemas saulgrieži (22. decembris) un pavasara saulgrieži (21. marts). 13 mēnešu kalendāram (28 dienas jeb 4 nedēļas katrā + 1 tukšā diena) par atskaites punktu kalpoja Ziemas saulgrieži, kad Zeme atradās savas orbītas visaugstākajā punktā. 18 mēnešu kalendārs (20 dienas katrā + 5 nelaimīgas dienas gada nogalē) sākās Pavasara saulgriežos, kad Zeme šķērsoja debesu ekvatoru. Šo abu ciklu mijiedarbība veidoja garākus savstarpēji saistītus gadu ciklus, kuri visi harmoniski sinhronizēja ar Zemes ass precesijas ciklu (1 Kosmiskais gads jeb 25 890 Zemes gadi).
Patreiz mēs runāsim par Ziemas saulgriežu kalendāru. Atšķirībā no otras laika atskaites sistēmas, tajā ir vairāk paralēļu ar esošo laika uzskaites shēmu. Līdz ar to, šo kalendāru nav pārāk sarežģīti pielietot praktiski. Šis kalendārs līdz Romas impērijas laikiem, tika pielietots gandrīz visā Eiropas teritorijā. Ķeltu tautas izmanijās saglabāt tā formu līdz 13. gadsimtam (kaut gan sākumpunktu koordinātes jau bija nozaudētas). Slepenie ordeņi un ezotēriskās biedrības izmanto to, vēl šobaltdien.

Pastāvēja arī Druīdu kalendārs, kurš dalīja gadu piecos 72 dienu mēnešos jeb gadalaikos – jaunais gads; pavasaris; vasara; rudens; ziema. Katru dienu dienu tajā pārvaldīja viena no 24 Rūnām. Pēc šīs sistēmas tika veikta arī gadu uzskaite precesijas ciklā, jo zvaigznes 72 gadu laikā pavirzās uz priekšu aptuveni par 1 ekliptikas grādu. Ja 13 mēnešu gads bija piesaistīts Mēness sidereālajam ciklam jeb vienam Mēness aplim attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm, tad Rūnu kalendārs bija piesaistīts arī Mēness sinodiskajam ciklam. Mēnesis dalījās 5 fāzēs, tāpat ka gads dalījās 5 gadalaikos. Katra fāze bija pakļauta vienai no piecām Mēness dievietēm, līdz ar to – labvēlīga vai nelabvēlīga konkrētiem darbiem vai procesiem. Pa cik šā kalendāra pielietošanai tomēr nepieciešama padziļināta izpratne par Rūnām un dabas procesiem, kurus tās simbolizē, pagaidām runāsim tikai par laicīgo 13 mēnešu kalendāru.

13 skaitļu rinda ir unikāla pēc savas būtības. Ja 12 skaitļu rinda apzīme statisku struktūru, tad 13 apzīmē – harmonijas vilni, nebeidzamo kustību un transformāciju, kas pastāv Visumā. Maijiem šis skaitlis bija svēts. 13 reiz 20 veidoja 260 dienu Colkinu – Saules laika vienību, kuru Maiji dēvēja par Svēto gadu. Sadzīvē viņi izmantoja 18 mēnešu kalendāru, ar 5 nelaimīgajām dienām gada galā. Lieki piebilst, ka gan Jēzus Kristus starp saviem mācekļiem, gan karalis Artūrs starp saviem bruņiniekiem bija trīspadsmitie. Visas muļķības, kas sarakstītas par skaitli 13, ir strukturētas dogmas cīņa ar Dzīvo tradīciju. Tā ir cilvēku nevēlēšanās pakļauties transformācijas procesiem, kas noris dabā, nevēlēšanās augt mainot formu. Ja skaitlis 12 simbolizē apli, tad 13 pārvērš to par spirāli. 13 ir galaktiskās harmonijas skaitlis un simbolizē – evolūciju.
Zīmējums attaino 13 mēnešu izkārtojumu Zodiaka aplī un to sākuma dienas pēc lineārā kalendāra datumiem (mēnešu nosaukumi no ķeltu valodas nav tulkoti).
Ja ieskatamies 13 skaitļu rindā: 1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13.
Redzam, ka 7. atrodoties rindas viducī kļūst par mistiskās ass skaitli.
Šajā rindā savstarpēji saistīti kļūst 1 un 13; 2 un 12; 3 un 11; 4 un 10; 5 un 9; 6 un 8.
Pirmie trīs skaitļi 1.- 3. ievada vilni. No 4.- 10. vilnis sasniedz maksimumu. 4. mēneša pirmajā nedēļā iekrīt pavasara, bet 10. mēneša pēdējā nedēļā – rudens saulgrieži. Beidzamie 11.- 13. veido viļņa izskaņu. Skaitlis 13, kā noslēdzošais, dod impulsu jaunam vilnim.

Tāpat, kā gadu veido 4 ceturkšņi (katrā 13 nedēļas), 28 dienu mēnesis sastāv no 4 nedēļām. 1.nedēļa – Dod impulsu, aizsāk, ievada. Tas ir mēneša fundaments. (Bērns atver kasti ar Lego klucīšiem).
2.nedēļa – Met izaicinājumu. Kļūst redzamas pretrunas, disharmonija. Tā ir mēnesī ietvertā impulsa apzināšanās. Pretstatu saskaņošana vai liekā izslēgšana. (Bērns izber un iepazīst Lego klucīšus).
3.nedēļa – Transformē esošo. Veido rezultātu. Notiek pilnīga ieslēgšanās tekošajos procesos. Tas ir mēneša briedums. (Bērns no Lego klucīšiem veido modeli).
4.nedēļa – Impulsa rezultāti un sekas. (Bērns darbojas ar izveidoto modeli).
Nedēļa ir otra fundamentālā skaitļu rinda. Ja 13 skaitļu rindā skaitlis 4 ievada viļņa maksimumu, tad 7 skaitļu rindā 4. ir mistiskā ass. 4. simbolizē viduspunktu kurš savieno četras debespuses, augšu un leju. Saskaitot 13 un 7 mēs iegūstam 20, kas ir universālais cilvēka skaitlis. 20 ir ne tikai pirkstu skaits uz rokām un kājām, bet arī solāro zīmju skaits ekliptikas (gada) aplī. Par Zodiaka zīmēm tās sāka dēvēt vēlāk, kad ekliptikas apli sadalīja 12 sektoros, un piesaistīja šos sektorus ekliptikas joslā redzamajiem zvaigznājiem. Gan faktu, ka visa pamatā ir Zemes orbītas aplis, gan to, ka solārās zīmes nav piesaistītas zvaigznēm, bet simbolizē konkrētus sektorus Zemes aurā – aizmirsa. Redzamo Saules ceļu debesīs sāka dēvēt par Zodiaku (zvēru apli) Haldeju magi, kas apzināti izkropļoja zināšanas par Visumu, lai pastiprinātu savu ietekmi un varu. Noslēpums ir vienkāršs: – Ekliptikas apli var darīt ar jebkuru skaitli, kurš dalās bez atlikuma ar universālo skaitli 4. (krusts, četras debespuses, četras stihijas…), bet ar jebkuru skaitli dalīta 360 grādu ekliptikas apļa daļas nevar ņemt par pamatu veselai laika atskaites sistēmai. Zodiaka aplis ir statisks, bet laiks ir progresējošs un virzās pa spirāli.

Tātad, atgriežamies pie nedēļas – 13 mēnešu kalendāra īsās iedaļas.
Mēs esam pieraduši par nedēļas sākumu skaitīt pirmdienu, kas būtībā nav pareizi. Pirmdiena (Moon day) atbilst skaitļiem 2; 9; 16; 23 un ir otrā nedēļas diena. Pirmā ir Svētdiena (Sun day), kas ievada gan mēnesi, gan katru atsevišķu nedēļu un tāpēc tiek skaitīta par svētku dienu uz mažora nots. Sestdiena (Saturn day), kas noslēdz mēnešus un nedēļas, savukārt ir svētku diena uz minora nots. Tieši Saturna dienās vislabāk meditēt, pārdomāt paveikto, atpūsties. Veikt savas dzīves retrospekciju, lai labāk izprastu Dievu un liktens nolūkus. Tātad: -
1. Svētdiena – Veltīta Apollonam. Balduram (ķeltu mitoloģijā). Tā ir Saule, atdzimšana, jauns sākums. Diena, kad vēlams plānot svētkus, svinības, prezentācijas pasākumus. Labs atspēriena punkts Jaunas dzīves uzsākšanai. Labvēlīga dziedināšanai.
2. Pirmdiena – Veltīta Mēness dievei Artemīdai jeb Diānai. Freija (ķeltu). Šeit ir ikdienas rūpes; sadzīve; arī ilūzijas, kas traucē sasniegt nospraustos mērķus. Šeit kļūst redzamas pretrunas starp vēlamo un esošo, ja tādas ir. Sieviešu diena. Toni nosaka sievas un mājsaimnieces. Diena labvēlīga nosprausto plānu korekcijai (piemērošanās reālai dzīves situācijai). Varat zīlēt, atrast pazaudētu mantu vai saskaņu ģimenē. Labi mazgāt netīro veļu; vārīt zupu; sagatavot zāļu tējas, kompotus un citas dziras.
3. Otrdiena – Veltīta Marsam un Vulkānam. Tors (ķeltu) – karavīru un kalēju dievs. Tā ir nenoformēta enerģija; izaicinājums; uzvaras iespēja. Šeit tiek pārvarēta ārpasaules pretestība, uzveikti naidnieki un nelabvēļi, lauztas barjeras, kas aizšķērso ceļu. Vīru diena. Labvēlīga sargiem, vājo aizstāvjiem. Labi uzsākt fizisku nodarbību vai treniņu ciklu. Veikt darbus, kas prasa nopietnu fizisku piepūli. Sliņķi var izjust diskomfortu. Jo neiztērētā enerģija prasās pēc izejas. Par nožēlu, dažreiz tā izlaužas uz āru visai neglītās formās.
4. Trešdiena – Veltīta Hermesam jeb Merkuram. Tas ir ķeltu Odins; slāvu – Veless; senēģiptiešu – Tots. Prometejs, kas nones no debesīm un atdod cilvēkiem dievišķo uguni. Zintnieku un dzejnieku, gudrības un sakaru dievs. Šeit savienojas pretstati, transformējas mērķi. Šeit debesis satiekas ar zemi. Nedēļas viduspunkts, kad var atrast kompromisa risinājumu neatrisināmām problēmām. Diena labvēlīga intelektuālā darba darītājiem; diplomātiem; vēstnešiem; kā arī viltniekiem un zagļiem.
5. Ceturtdiena – Veltīta Jupiteram. Tjūram (ķeltu) – taisnības un likuma dievam. Varas pārstāvju un valdnieku diena. Tā nes sev līdzi veiksmi, kā paveikta darba un ievērotas kārtības rezultātu. Šeit ienākas, gan pirmie darbu augļi, gan dzimst snobisms un lepnība. Pārticības diena, kad nauda nāk pie naudas. Tiem kuriem jau ir – vēl pieliekās klāt, bet tam, kam nav – pat esošais var atņemties.
6. Piektdiena – Veltīta Astartei jeb Venerai. Briggita (ķeltu) – Skaistuma un dzimumu pievilcības spēka dieve valdīja par Libido enerģijām visās to izpausmes sfērās. Diena, kad gatavoja mīlestības talismanus un pina personīgā valdzinājuma važas. Tika uzskatīts, ka šajā laikā cilvēka dvēsele nav vienaldzīga arī pret mākslīgu skaistumu, tapēc diena skaitījās labvēlīga māksliniekiem, mūziķiem, frizieriem un greznuma priekšmetu tirgotājiem.
7. Sestdiena – veltīta Saturnam. Ķeltu tradīcijā – liktens dievēm Nornām, kas vērpj cilvēku dzīves pavedienus. Diena, kas labvēlīga pašizziņai. Meditācijai – visās tās izpausmes formās. Laiks, kad neuzsāk neko jaunu, bet izvērtē padarīto. Nedēļas cikla izskaņa un rezultāts.
Tāpat, 13 rindā, arī 7 skaitļu rindā pastāv simetrija attiecībā pret vidējo skaitli. Divas sievišķo enerģiju dienas (2. un 6.) ir simetriskas viena pret otru tāpat, kā divas vīrišķo enerģiju dienas (3. un 5.)
Dabiskajā kalendārā noteikta gada cikla vienmēr kritīs uz konkrētu nedēļas dienu. Piemēram: pavasara saulgriežu punkts vienmēr kritīs uz piektdienu, vasaras un ziemas maksimums uz svētdienu. Kristīgā tradīcija vēsta, ka Kristus tika piesists krustā piektdien un trešajā dienā augšāmcēlies. Un tiešām, mūsu ēras 33. gadā pavasara saulgriežu punktā notika Saules aptumsums, kurš bija novērojams Tuvajos Austrumos. Tā ir 13. dabiskā gada nedēļa, 4. mēneša 6. diena. Trešajā dienā ir svētdiena mēneša 8. diena un sākas jauns gada ceturksnis. Būtu tikai loģiski, ja mūsdienās mēs svinētu Lieldienas 21. – 23. martā. Diemžēl dzīvā tradīcija ir aizmirsta un gada svētku punkti noslīdējuši no savām patiesajām vietām. Mūsdienās lineārā kalendāra nedēļas dienas sakrīt ar dabiskajām, reizi septiņos gados. Vai tādēļ jābrīnās, ka dzīvojam mūžīgā stresā, ka tik grūti atrast harmoniju pašiem ar sevi.
Protams mēs nevaram pilnīgi atbrīvoties no sociālās nosacītības važām. Mākslīgais laika ritms ir uzspiedis paliekošu zīmogu telpai, kas veido mūsu dzīves reālo fonu un ar to nevar nerēķināties. Un tomēr! Izpratne par savu vietu Laika straumē, iespējas smelt no šīs straumes kosmisko enerģiju un izmantot to sevis pilnveidošanai. Radošam cilvēkam zināšanas par dzīvo laika ritmu var kļūt par neatsveramu bagātību. Izpratne par laika kustību var palīdzēt atrast atbildi uz mūžseno jautājumu – Kādēļ? Laika straumi varētu dēvēt arī par evolūcijas vektoru. Tajā nav bezmērķīģu un nevajadzīgu notikumu. Visam ir sava vieta un visam ir sava nozīmē. Cilvēkam, kurš atrodas laika plūsmā – nav labu un sliktu notikumu, nav veiksmju un neveiksmju. Ir tikai izaicinājumi, kurus viņš ir var pieņemt vai noraidīt. Pieņemot liktens izaicinājumu viņš uzņemas pilnu atbildību par savas izvēlas sekām un iziet nosprausto ciklu – līdz galam. Viņš atrodas šeit un tagad, bet tamdēļ nezaudē atskaites punktus pagātnē un nākotnē. Viņš zina – no kurienes iet, un – uz kurieni dodās. Tāds ir Cilvēks, kurš dzīvo apzinātu dzīvi. Viņš protams zina, ka eksistē mākslīgā laika vāveres ritenis, kurā skrien lielākā cilvēces daļa. Zina, cik viegli tajā pazaudēt savu individualitāti, iztērēt fiziskos un garīgos spēkus. Tādēļ viņš neskrien pakaļ vakardienai un necenšas pārvērst naudā, katru iespējamo laika sprīdi. Lai neapvainotu savus Tuvākos un līdzcilvēkus (jo viņš saprot, ka nav svarīgāks vai lielāks par citiem) Cilvēks laika plūsmā praktizē Kontrolējamo muļķību – izliekas, ka skrien līdz ar citiem, kaut arī patiesībā ir pielāgojis individuālo ritmu Kosmiskajam un pārvietojas bez īpašas piepūles.
Ņemot vērā, ka 13 laika viļņa vibrāciju un 13 gada mēnešu nozīme nesakrīt visās detaļās sniedzam lasītājam tradicionālo ķeltu kalendārā gada aprakstu.
1.Beth: 22.decembris – 18.janvāris. Ķeltu tradīcijā veltīts bērzam. Astroloģiski – Mežāzis. Laiks, kad veidojas gada fundaments. Laiks, kad īpaša uzmanība jāveltī zīmēm, vēstnešiem. Tas ir sākums, kad viss ir iespējams. Sapņojiet uzmanīgi un esiet vērīgi, pat zaglis un krāpnieks, var izrādīties gudrības un pieredzes nesējs. Šajā laikā zemapziņas vēlmes var iekļūt materializācijas ciklā, un tad 4.mēnesī būs redzami pirmie rezultāti.
2.Luis: 19.janvāris – 15.febrāris. Veltīts pīlādzim. Astroloģiski – Ūdensvīrs. Laiks, kad parādās gada pretrunas. Agrāk tika uzskatīts, ka šeit valda pārmaiņu vēji un Dievi lemj, kuram no varoņiem atdot savu labvēlību. Liela vara dota arī piektdienas dievietei Briggitai (Baltās Dievietes veidolā). Tieši viņa attēlota uz Taro kāršu 17. arkāna. Arī mūsdienās šā mēneša enerģijas var izprovocēt partneru nomaiņu, gan dzimumattiecībās, gan biznesā. Šai laikā tiek ziedots mirušo gariem, lūdzot to labvēlību jaunajā ciklā. Ūdeni iespējams vērst, gan par dzīvības, gan par nāves ūdeni. Arī šis laiks atrodas uz nestabiliem svariem, kurus jebkurš sīkums var nosvērt uz vienu vai otru pusi. Šeit nav neizšķirta. Ir vai nu uzvarētāji, vai – zaudētāji.
3.Nion: 16.februāris – 15.marts. Veltīts osim. Astroloģiski – Zivis. Tas ir Poseidona – pasaules ūdeņu un iedvesmas pavēlnieka mēnesis. Labvēlīgs jūrniekiem, dzejniekiem, komponistiem, aktieriem un klauniem. Ne velti tieši šajā laikā Venēcijā tiek rīkots gada krāšņākais karnevāls. Tās ir Dzīvās tradīcijas atskaņas mūsdienās. Šeit veidojas gada ritms, valda enerģijas, kas veidojas dejas laikā starp tās dalībniekiem. Kopības izjūta sensitīvajā līmenī. Tādēļ laiks labvēlīgs arī jaunu darba kolektīvu izveidei.
4.Fearn: 16.marts – 12.aprīlis. Veltīts melnalksnim. Astroloģiski – Auns. Tas ir Brana (senēģiptiešu Oziriss) svētdienas un atdzimšanas dieva mēnesis. Šeit pavasara saulgriežos Zeme tiek apaugļota. Sākas jauns Saules cikls. Enerģija iegūst mēru un izplatās četros virzienos. Šeit var uzsākt Jaunu dzīvi vārda tiešā nozīmē. Fearn ievada 7 mēnešu pilnbrieda posmu gadā. Šeit indivīds sāk realizēt sevi, kā pašpietiekama struktūra. Šeit var nolikt uz stabiliem pamatiem arī augošu uzņēmuma, mājas vai ģimenes projektu.
5.Saille: 13.aprīlis – 10.maijs. Veltīts ievai. Astroloģiski – Vērsis. Tas ir Auglības un intuitīvās gudrības dievietes Persefones mēnesis. Viduslaikos dēvēts arī par raganu mēnesi. Šeit gads un mēs līdz ar to sākam realizēt savu neatkārtojamo individualitāti. Šeit ir vieta sadzīves maģijai, kurai patiesībā ir tikai virspusēja saikne ar maģiskām svecēm un buramvārdiem. Tā ir maģija, kas eksistē skolās un ielās, baznīcās un tirgos, starp laulības partneriem un valdības vīriem. Tā ir sevis pozicionēšanas māksla (Tolteku stalkings).
6.Uath: 11.maijs – 7.jūnijs. Veltīts vilkābelei. Astroloģiski – Dvīņi. Jaunavu mēnesis, kura aizgādne ir Hēra – pavarda sargātāja, pārbauda mūsu nodomu tīrību. Šajā laikā bija pieņemts atturēties no rupjām, miesiskām baudām. Šeit mēs paši izvērtējam sevi un liekam sev objektīvu atzīmi, brīvu no žēluma pret sevi un tāpat arī no personīgā svarīguma apziņas. Mēs tīram savu māju un zemapziņu, lai ļautu atmostos Bērnam, kurš mīt ikvienā no mums.
7.Duir: 8.jūnijs – 5.jūlijs. Veltīts ozolam. Astroloģiski – Vēzis. Pār šo mēnesi valda zibeņmetis Zevs (ķeltu Dagda, latviešu Pērkons). Gada centrālais mēnesis, kurš koncentrē sevī mistisko spēku. Tas ir apaļā galda centrs, kurā sēž Avalonas karalis Artūrs, un katrā pusē viņam atrodas seši bruņinieki. Tas ir gada lūzuma punkts, pēc kura gada dilstošās puses mēneši pēc spoguļsimetrijas principa sāk atkārtot gada augošās puses mēnešus. Tā ir arī atpūta ceļā, sava spēka un iespēju pilnīga apzināšanās.
Skaitļu rindas vidū notiek mistiskā transformācija, kad tekošie procesi pāriet jaunā līmenī. Tas var būt jauns sākums, bet var būt arī pirmais solis uz leju. Gada otrajā pusē ir grūtāk īstenot iecerēto, bet ja tas tomēr izdodas – rezultāti vienmēr pārspēj iecerēto.
8.Tinne: 6.jūlijs – 2. augusts. Veltīts kadiķim. Astroloģiski – Lauva. Tas ir Hērakls, arī Lanselots (karaļa Artūra labā roka). Cīnītāju un bruņinieku mēnesis. Šeit indivīds turpina sava spēka apziņas spārnots turpina ceļu jaunā līmenī. Šeit sākas misija.
9.Coll: 3.- 30.augusts. Veltīts lazdai. Astroloģiski – Jaunava. Tā ir ražas dieviete Demētra (ķeltu Banba, latviešu Spīdola). Gudro un viedo aizgādne. Mēnesis saistīts ar pieredzes ceļā iegūtu gudrību un veiklību, otro iniciāciju, sirds ceļa jēdzienu. Tas, ka tieši šajā mēnesī katoļi dodas svētceļojumā, lai slavinātu Dievmāti – arī ir Dzīvās tradīcijas atskaņa oficiālajā reliģijā.
10.Muir: 31.augusts – 27.septembris. Veltīts vīnogulajiem. Astroloģiski – Svari. Saistīts ar dievu Dionīsu un ražas novākšanas svētkiem. Tie ir rezultāti – pelnīts atalgojums vai barga tiesa. Šajā mēnesī tiek maksāti karmiskie parādi. Var nākt gaismā daudz kas, līdz šim rūpīgi slēpts. Arī mīlestība.
11.Gort: 28.septembris – 25.oktobris. Veltīts efejai. Astroloģiski – Skorpions. Mēnesis saistīts ar pazemes valdnieku Aīdu un viņa svītu. Tas ir laiks, kad Persefone atgriežas atpakaļ pazemē. Gada enerģijas ir sasniegušas kulmināciju un iet uz norietu. Šai laikā valda tādas pašas enerģijas, kā 3. mēnesī. Tikai tās ir krietni eksaltētas. Ja 3. ir iedvesma, tad 11.- ekstāze. Agrāk šai laikā tika rīkoti bakhanāliju svētki. To dalībnieki pirms orģijām parasti ēda haluciogēnās sēnes (sauktas ambrosia jeb dievu ēdiens). Mūsdienās tas vairs nav aktuāli, jo visa dzīve bieži vien atgādina nepārtrauktu orģiju, kas izstiepta laikā un tādēļ zaudējusi savu intensitāti. Šis mēnesis jūtu un prāta asumu pastiprina un to var izmantot, lai saniegtu emocionālai, mentālai vai garīgai atklāsmei nepieciešamo enerģijas līmeni. Tikai jāatceras, ka nedisciplinēti jaunu apziņas apvāršņu atklājēji, savus kruīzus bieži vien beidz psihiatriskās slimnīcas palātā.
12.Peith: 26.oktobris – 22.novembris. Veltīts niedrēm. Astroloģiski – Čūsknesis. Faraonu un valdnieku mēnesis. Šeit ir gada jumts. Sasniegtais tiek strukturēts un saglabāts. Šeit laika vilnis pierimst, jo nav vajadzības vairs kur skriet, vai ko pieradīt. Peith veicina noslieci uz meditāciju un iedziļināšanos sevī. Un tā nebūt nav tukša laika nosišana. Dažreiz gadās, ka no personīgās apziņas apcirkņos tiek atrasts dimants, kādu pasaulē nesameklēsi.
13.Ruis: 23.novembris – 20.decembris. Veltīts plūškokam. Astroloģiski – Strēlnieks. Karaļa Artura svītā, tas ir Parsifāls. Bruņinieks, kurš ziedoja sevi Svētā Grāla meklējumiem. Sengrieķu tradīcijā, tas ir viedais Kentaurs Heirons, kuru dievi pēc nāves uznesa debesīs. Trīspadsmitais ir meklētāju, sapņotāju un gaišreģu mēnesis. Šeit ir pāreja jaunā kosmiskās hierarhijas līmenī, tamdēļ šai laikā ir viegli saraut nevēlamas saites, atmest sociuma nosacītus domāšanas stereotipus. Šis ir labs laiks arī avantūristiem, kuri dzīvo pēc principa – kas neriskē, tas nedzer šampanieti.

Nav komentāru: